Tests: cik atkarīgs tu esi?
Šis tests ir manis atdzejots no Catherine Price grāmatas How to Break Up with Your Phone. Es pārsvarā domāju angliski, tāpēc jau iepriekš atvainojos tiem, kurus kaitina neizdarības latviešu valodā.
Kad es saku “telefons” - ar to es domāju viedtālruni. No svaigākajiem ābolīšiem, līdz sadauzītākajiem ekrāniem, ja Tavs ķieģelis ātrāk vai lēnāk var ielādēt Instagram, TikTok un Facebook - es runāju ar tevi.
Vai tu izmanto telefonu biežāk un ilgāk nekā tev pašam šķiet?
Vai tu attopies skrollējot viedtālruni/ sociālos tīklus, pat ja nebiji plānojis to darīt?
Vai, lūrot telefonā, tev pazūd laika izjūta?
Vai tu pavadi vairāk laika čatojot, komentējot, tweetojot nekā sarunājoties ar cilvēkiem īstajā dzīvē?
Vai laiks, ko pavadi viedtālrunī, arvien palielinās?
Vai tev gribētos pavadīt telefonā mazāk laika?
Vai guļot tavs telefons atrodas blakus gultai, gultā vai zem spilvena?
Vai tu lasi tweetus, atbildi uz ziņām, un pārbaudi e-pastus visās diennakts stundās, pat ja tas traucē citām lietām, ko tobrīd darīji?
Vai tu tweeto, komentē, čato, skrollē braucot ar auto, vai darot citas aktivitātes, kas pieprasa koncentrēšanos?
Vai viedtālruņa lietošana dažkārt samazina tavu produktivitāti?
Vai tev ir grūti būt bez telefona pat uz īsu mirkli?
Vai tevi pārņem stress un bažas, ja tu netīšām atstāj viedtālruni mājās/ vai nav zonas/ vai telefons ir salūzis?
Vai maltīšu laikā telefons ir turpat uz galda?
Ja telefons zvana, vibrē vai sūta notifikāciju, tev ir nepārvarama vēlme apskatītites ziņu, tweetu, e-pastu utt.?
Vai tu bieži nedomājot pārbaudi telefonu vairākas reizes dienā, pat, ja saproti, ka, visticamāk, nekas svarīgs un jauns nav noticis?
Rezultāti
🧚♀️ 1-2 Ar tevi viss ir kārtībā, taču tas nenozīmē, ka tev jāpārceļās uz dzīvi telefonā
😱 3-4 Tava uzvedība tuvojas problemātiskai / kompulsīvai
🤡 5 vai vairāk Ļoti iespējams, ka tev ir problemātiski / kompulsīvi telefona lietošanas paradumi
☠️ 8 vai vairāk Tev būtu vērtīgi vērsties pie psihologa, psihiatra vai psihoterapeita, kuri risina atkarību jautājumus
Un ko tagad?
Lai tu nejustos viens un atkarīgs, es pavisam noteikti esmu pēdējajā kategorijā. Interesanti gan, ka mana psihoterapeite, kurai bija ap 60, nepavisam negrasījās kategorizēt mani kā atkarībnieci, izsakoties, ka tas ir tikai normāli. Varbūt viņa pati arī starplaikos starp sesijām laikoja savu kolēģu puķu dārzus, varbūt viņa līdz galam nesaprata to, CIK lielā mērā telefons IR bijis triggeris tam, ko izdaru, vēl vairāk tam, ko neizdaru, un, gala beigās, tam, kā jūtos.
Tagad Tu droši drīksti pievienoties atkarīgo klubiņam, un, ja mums paveiksies, mēs varbūt vēl varam paspēt dzīvot pa īstam!
